Mums bija (Vēd)baltu kāzas

ImageKāzu rituāla saulainais rīts. Stāvot Mūsu jaunās mājas pagalmā visapkārt pavērās rudenīgi spirgta un gleznaina ainava, gaiss tik saldi svaigs un tīrs. Mēs sveicinām mūsu mājiņu un cienājamies ar bagāto ābolu ražu. Vēl pāris stundas un istabiņas sagaidīs kāzu rituāla viesus. Malka sprakst, virtuves mūriņu mūriņi sāk sildīt un priecēt. Kad mazliet uzposts, mājas lievenis ietinas vakarkrēslā…

Lāpas un ugunskurs iekurti. Viņš- līgavainis uzvilcis topošās sievas izšūto kreklu, gaida Viņu- līgaviņu. Un viņa beidzot nāk- bungu skaņu un dziesmu pavadīta.  Baltais, trīs dienas pašdarinātais tautu tērps slīd pa rūsgano zāli un čaukstošām lapām. Mazmazītiņš uztraukums, bet kopumā mierīga un rāma sajūta. Mūsu mīļie draugi- liecinieki Vītolu ģimene ieskauj mūs dziesmotā lokā.

Mēs abi ietērpjam izjūtas vārdos un pastāstam viens otram, kādēļ vēlamies būt kopā un radīt šeit mūsu mīlestības telpu, stādīt, kopt un izveidot tieši tādu vietu, kur vēlamies būt, saskaņā ar dabu, kopā muzicēt, ieņemt un radīt dēlu, dzīvot saticīgi, laimīgi brīvi no sistēmas, garīgi pilnveidojot vienam otru, nesavtīgi mīlot un saudzējot vien-otra unikalitāti un brīvību.

Mēs pateicamies par visu klātesošajiem, kas apvērsuši mūsu līdzšinējo dzīvi otrādi, katrs savā likumsakarīgā veidā.
Tik īsā brīdi neskaitāmus sapņu un domformas mēs esam  realizējuši materiālā un taustāmā realitātē, dievišķā, neparedzamā veidā.

Mēs mijam vara gredzenus kā mūžīgā apļa, aizsardzības un piederības simbolus -man ar Saules zīmi un ar Laimas zīmi -Viņam.

Sarkanu siltu sagšu jaunajai ģimeni uzsedz mūsu mīļie liecinieki. Ģirts: “Gundaram Gun(s)daram nu būs jākur ģimenes uguntiņa”  Tik silta villainīte…Mēs kopā patversimies no visiem vējiem un un būsim stipri. Vīrs un sieva.

Arī mazā Rūta lūkojas pār villaines malu un domā “kas tur notiek? Paldies mīļie par visu, 

Dacītes dāvā mums bagātību grozu, kur ir gan auglīga raža, savijušies burkāni, dziesmas teksti, sīpoli, darba cimdi, trīs dālderi.

Neliels cienastiņš ar līgavas “cepto” svaigo torti …. Rasas rokas uzbūrušas “auglības ziedu ” 

Bērza sulu dzirkstošais šampanietis un ananāsi ar putukrējumu…nu tad! Lai top! Pērļukrāces, Dievlejas, Par permakultūru, par kopienu, par jauno laikmetu.

Dziesmas skan tik garšīgi siltajā virtuvē, pārrunas par talkām un kopīgām iecerēm, cieši apskāvieni, smiekli,  vīraks un mistisko zvaniņu meditācija gulēt aizvadot.

Nākamajā rītā mēs iestādījām kociņus, es Gundara egli un viņš manu liepu.
Gaidīsim Jūs visi mīļie radi, draugi uz sālsmaizi Pērļukrācēs! 

bilžu galerija šeit: https://jaunrada.wordpress.com/galerijas/notikumi/

Comments are closed.

%d bloggers like this: