Tuvojas Ziemas svētku laiks ..un varbūt kāds no šiem avokado radījumiem būtu priecīgs pārsteigums mīļam cilvēciņam. Visi šeit redzamie ir sapucējušies un ir iegādājumi Rīgā, Jogas Istabā, Lāčplēša 77. Tādējādi arī Tu, draugs, mazliet atbalstīsi Agneses lolojumu- brīumaino Jogas Istabu, kurai šobrīd ļoti vajadzīgs atbalsts, lai tā varētu pastāvēt, augt un iedvesmot. Dosim un gūsim, lai vairojas gaisma, mīlestība, dalīsimies ar to!
Avokādo amuleti ir 100% roku darbs, vegāna rota, kas radīta no augsti vibrējoša augļa sēklas, enerģētiski ļoti patīkama valkātājam un personīgi saplūstoša ar būtību. Un neviens nav tāds pats kā otrs…
Avokado kauliņu amuleti
10 Dec 2014 Komentēt
in Daiļdarbi Birkas: avocado amulet, handmade
Šujam prieku!
24 Jan 2013 Komentēt
in Bērni, Daiļdarbi Birkas: apron, bērna priekšauts, piegriezne, sewing pattern
Vai var būt pasaulē vēl centīgāks un svarīgāks palīgs virtuvē kā mazais cilvēciņš, kam visa pasaule brīnumu pilna?
Lai arī ko mamma tur maisa, mizo vai mazgā, mazais saimniekotājs piestumj tabureti tuvāk darbavirsmai, lai arī savu palīdzīgo roķeli varētu pielikt.
Arī tur kur šuj, lāpa, slauka vai tīra… arī tur bez viņa nedrīkst, citādi būs uzmesta lūpa un čīkstiens, ka mamma viena pati izdarīja. Bet tad, kad liek vienam pašam mantas sakārtot, tad gan nav interesanti, un jāmūk prom.
Vai Tev tas šķiet pazīstami? Nu ja! Kopdarbi jau ir tīrais prieks, darbs kļūst par rotaļu, rotaļa par darbu, visa dzīve – rotaļa. Dzīve tātad prieks un priekam vajag priek(a)šautiņu!
Ar kabatiņām!
Ja nu kas, te ir piegriezne
🙂
Atraksti un parādi, kāds sanāca!
Dabai draudzīga “vintage” eglīte
05 Jan 2013 Komentēt
in Bērni, Daiļdarbi Birkas: lace christmas tree, paštaisīta eglīte, vintage.
Ko darīt ja gribas rotāt eglīti, bet negribas skatīties kā tas smukais kociņš mirst un birst? Uztaisīt pašam!
Bērnībā, pēc svētku rītos, kad es redzēju izmestās egles, kuru zaros vēl vējā plīvoja kāda sudrabaina lietutiņa lenta, mani pārņēma tāda dīvaina sajūta.. atsvešināta un nepatīkama, es nopurināju to un centos būt ” normāla” un uzskatīt to par pašsaprotamu, kā visu pārējo, ko cilvēki dara pašsaprotamu tradīciju pēc.
Tagad mēs ar Alisi zinam, ka varam radīt kādas tradīcijas vien vēlamies, un pārsteigumi ir labāki par tradīcijām:)
Novēlam arī Jums patīkamu radīšanas procesu un unikālu rezultātu!
Tātad:
1. ņem plūmes zaru no zaru kaudzes.
2. nokrāso baltu.
3. Sameklē smuku lietotu aizkaru (mans pa 2 Ls)
4. Izgriež no cepamā papīra formu (man bija 4 dažādu lielumu )
5. Liek formu uz auduma un izgriež.
6. Ar smuku kokvilnas diegu (mans pirkts pa 50 sant. secondhandā) apšujam apkārt aizkara malām drātiņu (var apšūt arī ar zaļu dziju ap zaļu drātiņu)
7. Galos sagriež “kājiņu” un aptin ar diegu.
8. Tad sākot no galotnes pietin zaru kājiņas ar līmlenti,
(Zarus var pietīt arī pamīšus nevis pa līmeņiem. Mums kopā bija 20 zari pa 5 no katra izmēra)
9. Kad pietīti, tos noliec uz leju un gatavs!
Izrotāt ir viengkārši, mantiņas aiz diedziņiem pakar āķīšos, kurus var izlocīt pats vai izmantot, piemeram, atliektas saspraudes.
Neaprakstāmi mirdzēja Alises acis, kad viņa spiegdama krāmēja čiekurus uz zariem un karināja briedīšus 🙂 tas bija tik īpaši….
Viss egles gatavošanas process aizņēma aptuveni 9 stundas, tapa divās dienās.
Izmaksas 3 Ls.
p.s. brīdinājums – skujiņas nesmaržo.
secinājums- kaķiem reāli patīk snaust apakšā.
Raksti un krāsas, kas silda sirdi.
19 Feb 2012 Komentēt
Te nu viņi ir…
mīlīgie AUDUMI Jaunradas spilveniem, galdautiem, interjera paneļiem, tirdziņa darinājumu materiāliem, u.c.
Vairāk audumu var apskatīt šeit.
Šis ir pirmais sakopojums. Protams tam seko arī citi… Ticiet vai ne! 95% šo brīnišķīgo, kvalitatīvo, dabisko (pārsvarā kokvilnas) audumu ir atceļojuši no Rīgas, Rēzeknes, Varakļānu, Viļānu lietoto apģērbu veikaliem. To izmaksas nav pielīdzināmas audumiem veikalā. Protams, tādēļ to izmēri nepārsniedz aizkaru un palagu lielumus, taču mūsu iecerēm pilnīgi pietiekami. 🙂
Lietotajās precēs, bartera veidā ir iegādāti arī skaisti roku darināti trauki, gaismekļi un citi priekšmeti, kuru galeriju arī apsolos vēlāk ielikt.
P.s. Esam aizkavējušies ar centra atvēršanu, galvenokārt tādēļ, ka apzinamies, ka neko nav jāsasteidz, bet lēnām un nenovēršami viss tuvojas Iesākumam!