Šujam prieku!

Vai var būt pasaulē vēl centīgāks un svarīgāks palīgs virtuvē kā mazais cilvēciņš, kam visa pasaule brīnumu pilna?
Lai arī ko mamma tur maisa, mizo vai mazgā, mazais saimniekotājs piestumj tabureti tuvāk darbavirsmai, lai arī savu palīdzīgo roķeli varētu pielikt.
Arī tur kur šuj, lāpa, slauka vai tīra… arī tur bez viņa nedrīkst, citādi būs uzmesta lūpa un čīkstiens, ka mamma viena pati izdarīja. Bet tad, kad liek vienam pašam mantas sakārtot, tad gan nav interesanti, un jāmūk prom.
Vai Tev tas šķiet pazīstami? Nu ja! Kopdarbi jau ir tīrais prieks, darbs kļūst par  rotaļu, rotaļa par darbu, visa dzīve – rotaļa. Dzīve tātad prieks un priekam vajag  priek(a)šautiņu!
Ar kabatiņām!

Ja nu kas, te ir piegriezne
🙂
alise2

0sakums

1kabata

2detaljas

Atraksti  un parādi, kāds sanāca!